Ralfs Rubenis, Ralfs Rubenis, Ralfs Rubenis "Tranzīts"
kāds mani sauc es aklā tumsā maldos šis kliedziens naktī tik tāls un tuvs man spārni aug līdz paliek nevaldāmi laiks pazūd nav svarīgs pat attālums es gribu lidot arvien augstāk un tālāk tik augstu kur zvaigznes var noglāstīt bet ir kāds milzīgs spēks kas velk mani lejā kad salauztie spārni krīt pievilkšanas spēks - tas velk pie Tevis pievilkšanas spēks tik vajadzīgs ļaujot atvilkt elpu pašam no sevis un kā zvēram brūces aplaizīt bet nemiers dzen triec mani atkal tālāk liek sameklēt to kas atrasts sen kā kritiens sāp liek atkal aizmirst kāpumus uz sniegu uz sniegotām virsotnēm