Ralfs Rubenis, Ralfs Rubenis, Ralfs Rubenis "Tranzīts"
cik patīkami tā kaktiņā sēdēt un dzejoļus rakstīt kā aizgāji Tu Un iedomāties kas būtu, ja būtu Tevi no jauna es ieraudzītu Tu vari skriet vari slēpties vakardienā atgriezties nav iespējams - par vēlu mans draugs un beidz par rītdienu domāt - viss tāpat būs savādāk steidz baidīt šo mirkli ko par tagadni sauc šīs ilūzijas kā narkotikas viss tajās rādās pārāk skaists sev solies - vēl tikai pēdējo reizi līdz negrib tās tevi vaļā laist cik labi tas Tu atkal blakus man es ņemu šo sapni kas izgaisīs drīz prom asaras - sāc jaunu dziesmu dziedāt beidz nožēlot to jo laiks ir tik īss, tik īss veltīgi pūlies šīs atmiņas izdzēst ar košākām krāsām šis darbiņš ir veicams bet te kādu dienu tu piepeši atskārt - viss jaunais ir tikai labi aizmirsies vecais