Ralfs Rubenis, Ralfs Rubenis, Ralfs Rubenis "Tranzīts"
dejojām mēs tikai vienu vakaru abus mūs lēnām ievilka atvarā kāpēc Tu tagad no manis skatienus slēp varbūt tas kļūdaini likās man sākums varbūt šie mirkļi ir nozagti kādam bet zini no tā kas bijis nekā man nav žēl peldam pa mūžības upi kas mūžīgi mūs tālāk nes no nezināmā un citādā baidoties mēs bet īstā dzīve ir tur kur mutuļo krāces vien tad tu jūti kaut kas patiešām ir sācies minūtes stundas kā putekļi vējā tiek aiznesti prom ar ikdienas muļķībām cīnoties mēneši zūd bet atmiņu istabas stūrī visgaišākais paliks tās sekundes kurās patiešām kaut kas ir sācies