krīta apļus sev apvelkam uzmanies 
nepārkāp tiem
izliekam zīmes kur rakstīts te drīkst un 
tur nē
bezdievis visu to redzot pie sevis 
nosmejas
viņam lūk esot daudz plašāka pasaule
bet jūtas nekas pat sienas visaugstākās 
neaizkavēs
tām robežu nav un to ceļš var būt 
bezgalīgs
es meklēju to ko sameklēt vairs nav 
iespējams
un atrodu to kas reiz likās tik 
nevajadzīgs

nav laika mums nav laika mums
šī tikšanās mums ir viens vienīgs 
pārpratums
varbūt citā vietā un laikā mums būtu 
nolemts tālāk iet
bet tagad neskaties atpakļ dirvis ir ciet

klusēsim labāk jo teikumi brīnumu 
aizskalos prom
jo troksnī vairs nevarēs atšķirt kas 
viltots kas īsts
par simttūkstoš vārdiem šai brīdī man 
liekas daudz patiesāks
viens nemākslots skatiens ar skumjām 
piepildīts