Jānis Lūsēns, Austra Skujiņa, Zigfrīds Muktupāvels
Tu vari raudāt, tu vari lūgties, Tu vari saļimt nevarīgs un slims - Tik rudens vēji pieklauvēs pie rūtīm, Bet soļu ritmi ielās neaprims. Tu vari noasiņot, nomirt ceļa malā , Neviens tev nenāks pieri glāstā skārt, Neviens… Tik bezgaltālo zvaigžņu starā Gaiš mirgos svešu sauļu mirdzums vārs. Tu vari atmosties no jauna, sākt no gala- Viss būs tāpat. Varbūt pat ļaunāk vēl: Nevienas durvis nevērsies tev vaļā, Nekur kur iet, kad krēslo vakars vēls.