Rāpjoties kalnā un atpakaļ ripojot,
Zilumus, punus un rētas sev dziedējot,
Zinu, ka uzvarēs tas, kurš neapstājas. 
Ejot pa pasauli plašo un vērojot,
Lielceļu putekļu mākoņus elpojot,
Zinu, nekur man nebūs tik labi kā mājās.

Zinu, ka uzvarēs tas, kurš neapstājas.
Zinu, nekur man nebūs tik labi kā mājās.

Zvaigžņu miljonus debesīs vērojot,
Pasaules jēgu grāmatās meklējot,
Zinu, ka atbilde jāmeklē vienīgi sevī.
Laternu gaismā kā naktstauriņš dejojot,
Smaidus un skatienus krājot un tērējot,
Zinu, nevienas labākas nav man par tevi.

Jo es esmu tikai cilvēks,
Pilns ar trūkumiem un kļūdām.
Beigās laika vecis atnāks,
Visu piedos, galdus novāks.