Tik klusi, klusi pārslas krīt, 
Un man vairs nenāk miegs.
It viss man apkārt mainījies,
Tas pats ir tikai sniegs.
Tā pazūd sniegā visas pēdas,
Citas klājas pāri tām, 
Vien nezūd tās, kas manā pagalmā.

Ne jau es, - tevi cits kāds sameklēs
un varbūt arī tā mīlēs.

Kurš bija tas kas teica man - 
Šis stāsts vēl nebeigsies;
Vēl tavās durvīs klauvēs kāds,
Tad atkal projām ies.
Ik dienas pāri jumtiem aizslīd
Koši sarkans saules riets,
Tāds pats un tomēr katreiz savādāks.

Ne jau es, - tevi cits kāds sameklēs
un varbūt arī tā mīlēs.