Jānis Dreiškins, Laura Veisa, Iedomu Spārni
Tu aizej, Skaļi aizcērtot durvis, Tu saki – Tavā dzīvē Manis par daudz, Bet raudi vai smejies, Tu neesi burvis- Es palikšu tevī, Kaut tas vairs nav ļauts. Tu aizej, Skaļi aizcērtot durvis, Tu saki – Tavā dzīvē Manis par daudz, Bet, piedod, es nemāku Būt tikai mazliet… Es vienmēr esmu līdz galam. Piedz. Varbūt krītu es, bet varbūt mirstu Varbūt dziestu es, bet varbūt es irstu Varbūt es asarās mirkstu, bet esmu – Es esmu, vienmēr līdz galam. (Es vienmēr esmu līdz galam) Ja vēlies, Tad pagrūd pār kraujas malu Un skaties Kā krītu es, neredzot galu, Bet,piedod, es nemāku Būt tikai mazliet… Es vienmēr esmu līdz galam.