Alīna Melngaile, Alīna Melngaile, Iedomu Spārni
Vai varēsim mēs sagaidīt, Ko dziļi dvēselē mēs dziedam? To, kas no senseniem laikiem Kā gaistošs bezmiegs atsedz patiesību. Ja dari, ej un meklē Tevi apturēt, lai nekas nespēj. Rīkojies un atceries, Ka jāsamin bailes no neveiksmes savas. Piedz. Neskaties, nedomā - Aizmirsti visu un dzīvo tālāk, bet Neslēpies, neslēpies - Tevi tāpat atradīšu! Laiks rit, bet viss paliek uz vietas Nemainoties iesūno dziļāk Aizā, kura vienaldzību neslēpj Vietā, kur neredzu es tevi Tu tagad tēlo otrā plāna lomu Teātrī šajā nejēdzīgi, Tomēr vēlme uzvarēt Arvien neliek mieru un naktīs moka.