Tomass Kleins, Guntars Račs , Fomins & Kleins
Šajā dzīvē ir brīži, kad mēs vairs nesaprotam kas notiek. Tava balss telefona klausulē izklausījās pavisam dīvaini. – Hallo, mīļais? Piedod, ka nebūšu. Nejūtos labi, bet tu nedomā... es tevi joprojām ļoti mīlu… Tu mani mīli, bet nepiedod Man nekad, nekur, neko. Tu mani mīli, bet neatdod, Savu dvēseli par to. Tu mani mīli, bet tev ir žēl, Savu laiku ziedot man. Tu mani mīli, bet vēl arvien Tev ir žēl, tev ir žēl, tev ir žēl... Tu mani mīli, bet neatļauj Lūpām savām pieskarties. Tu mani mīli, bet neapskauj Un uz mani neskaties. Tu mani mīli, bet tev ir bail Savu dzīvi sadalīt, Tu mani mīli, bet vēl arvien Tev ir bail, tev ir bail, tev ir bail.. Kas notiek, ar tevi? Vai tu zini kas, zini kas te notiek? Kas notiek, ar mani? Vai tu zini kas, zini kas te notiek? Tu mani mīli tomēr tev arvien vēl Šo dzīvi patīk dzīvot sev. Kas notiek, ar tevi? Vai tu zini kas, zini kas te notiek? Kas notiek, ar mani? Vai tu zini kas, zini kas te notiek? Kas notiek, ar tevi? Vai tu zini kas, zini kas te notiek? Kas notiek, ar mani? Vai tu zini kas, zini kas te notiek? Kas notiek, ar tevi? Vai tu zini kas, zini kas te notiek? Kas notiek, ar mani? Šodien ......