Šajā dzīvē ir brīži, kad mēs vairs nesaprotam kas 
notiek. Tava balss telefona klausulē izklausījās 
pavisam dīvaini. – Hallo, mīļais? Piedod, ka nebūšu. 
Nejūtos labi, bet tu nedomā... es tevi joprojām ļoti 
mīlu…


Tu mani mīli, bet nepiedod
Man nekad, nekur, neko.
Tu mani mīli, bet neatdod,
Savu dvēseli par to.
Tu mani mīli, bet tev ir žēl,
Savu laiku ziedot man.
Tu mani mīli, bet vēl arvien
Tev ir žēl, tev ir žēl, tev ir žēl...

Tu mani mīli, bet neatļauj
Lūpām savām pieskarties.
Tu mani mīli, bet neapskauj
Un uz mani neskaties.
Tu mani mīli, bet tev ir bail
Savu dzīvi sadalīt,
Tu mani mīli, bet vēl arvien
Tev ir bail, tev ir bail, tev ir bail..

Kas notiek, ar tevi? 
Vai tu zini kas, zini kas te notiek?
Kas notiek, ar mani?
Vai tu zini kas, zini kas te notiek?

Tu mani mīli tomēr tev arvien vēl
Šo dzīvi patīk dzīvot sev.

Kas notiek, ar tevi? 
Vai tu zini kas, zini kas te notiek?
Kas notiek, ar mani?
Vai tu zini kas, zini kas te notiek?
Kas notiek, ar tevi? 
Vai tu zini kas, zini kas te notiek?
Kas notiek, ar mani?
Vai tu zini kas, zini kas te notiek?
Kas notiek, ar tevi? 
Vai tu zini kas, zini kas te notiek?
Kas notiek, ar mani?
Šodien ......