Raimonds Pauls, Ozols, oriģ. teksts Leons Briedis, Ozols
Dāvā man to ko tu vari iedot Piedod man par to par ko tu vari piedot Bet atgriežoties atpakaļ pagātnē bērnībā Saku tev taisni sejā tur viss nebija kārtībā Tu kaut kur es arī kaut kur Vai tā kāds savā starpā attiecības uztur Skatoties pa logu ārā gaidot tevi atpakaļ Tāpat kā toreiz man šodien sāpes nāk atpakaļ Šī nav pirmā nakts un šī nav arī pēdējā Es sēžu viens zaudējis ticību visam savā istabā Kāds tomēr nebija savos uzdevuma augstumos Bet tā ir mana pieredze un es no viņas neatsakos Tas nebija paaudžu konflikts tā bij vienaldzība Un tas ka es šodien par to runāju tā nav atklātība Tas ir atskats pagātnē un mūsu saistības Mūsu prieks mūsu sāpes mūsu attiecības Piedz. Dāvāja, dāvāja, dāvāja Māriņa Meitenei, meitenei, meitenei mūžiņu Aizmirsa, aizmirsa, aizmirsa iedot vien Meitenei, meitenei, meitenei laimīti Un tagad es šeit viens Un apkārt nav neviens Seko vēl viens sitiens Tas asāks kā dūriens Tagad šodien šeit tāpat kā tur toreiz Es pārvarēšu šīs sāpes un tās mani neuzveiks Es nenosodīšu šeit absolūti nevienu Un no šīs pieredzes es mācīšos tikai vienu Nenomest malā tos ko nedrīkst nomest Šķirtās mātes es ar jums un jums nedrīkst pārmest Šī pasaule nav godīga pret jums vēl joprojām Un pārāk daudz mēs viens otru šeit nosodām Bet šī vienaldzība pret mani kas tev līdzi nāk Tevi no manis ar vien vairāk spēj attālināt To visu varēja mainīt bet tu to nemainīji To visu varēja pagriezt bet tu uz kaut ko gaidīji Tu daudz sāpes radi tu nevari noliegt to Bet es esmu ar tevīm neskatoties ne uz ko Mūs daudz lietas šķir bet daudzas arī vieno Tu man es tuvākais cilvēks tev jāzina to Piedz. 2x Dāvāja, dāvāja, dāvāja Māriņa Meitenei, meitenei, meitenei mūžiņu Aizmirsa, aizmirsa, aizmirsa iedot vien Meitenei, meitenei, meitenei laimīti