Īstenība

Kaspars Dimiters, Kaspars Dimiters, Kaspars Dimiters

Es biju īstenībai tik tuvu
Ka no tās gandrīz neatšķīros
Tur bija viss kā bija
Tikai vēl miers kā krustā sistos karavīros

Arī tu man iznāci pretīm
Un visa pasaule čokurā rāvās
Es neatceros neko un visu
Bet mīlestība uz dzīvību un nāvi kāvās

Enģeļi meta jocīgus lokus
Tie mirdzēja zaļāk kā lielas spāres
Vulkāniem sastings lava uz lūpām
Štrunts par pasauli gan tā pāries

Es dzīvoju dzemdētājas klēpī
Tik mokoši ar jums visiem sasitīts
Ka vienmēr kad nāk vecie laiki
Ir pretīgi reizē un skaisti

Es dziedu sev iekodies lūpā
Reibis no asinīm savām
Akmeņi lido tik tuvu
Manu noslēpumu dievišķajam gravām

Ir sirds mana krustcelēs vienmēr
Un vienmēr es ceļos lai kristu
Lai nepiesauktu vairs sevi
Bet Kristu Kristu Kristu