Vientuļnieks

Mārtiņš Freimanis, Jānis Daugalis, Mārtiņš Freimanis, Tumsa

Tu un es varam pasauli gabaliņos saskaldīt
Viens stūris tev viens man viens viņam viens visiem viens tāpat
Maz pārāk maz man vienmēr liekas ka citiem tiek pārāk daudz
Nāc tuvāk nāc lai varu tavus metrus paņemt sev

Kliedz tuksnesī kāds vientuļnieks
Viņš kilometru īpašnieks
Es varbūt esmu savādnieks
Bet viņš pēc visa spriežot pašnāvnieks

Balts piena lauks un vidū es līdz ausīm klusumā
Nav neviena nav tik postošs baltums kas tevī iemājo

Krīt viņi krīt tie viens pie otra kliedzot ceļos krīt
Lūdz viņi lūdz kā apsēstie viens otru atpakaļ