Haralds Drekslers, Mārtiņš Freimanis, Tumsa
Manās rokās guļ tava riekstkoka sirds Un kā vienmēr tikai guļ Kā parasti mans spēks un vara izbeidzas tajā Cik ilgi tā turēt man Kā tas sāp Kāpēc tā Aizsviest prom Nevaru, nevaru to