Jānis Lūsēns, Leons Briedis
Uzliec savas vieglās rokas, Aizspied gurdās acis ciet, Tu, kas visas sāpes, mokas Saviem bērniem līdzi ciet. Lai tie dus, kas paguruši Un, kam sirdī izmisums, Tava sirds tak izlējusi Mīlestību pāri mums. Vai tad var vairs sāpēt rētas, Naktī karstas as`ras līt. Kad tu pacel rokas svētas Un no viņām zvaigznes krīt.