Fēlikss Ķiģelis, Laura Daudiša, Fēlikss Ķiģelis
Ar dievu, mana mīla Tu esi kā prāts Kas nāk un pēkšņi aiziet Tik aptaurēts Nāks rīts un cilpa kaklā Dēļ tevis man Pat spogulī, kad skatos Ir vēris man Nāks tava lietus lāse Mani apraudzīt Bet tikai nesaprotu Kad tas būs tik drīz Šie putekļainie plaukti Brūk virsū man Šie putekļainie stūri Nāk virsū man Bet kur gan tagad esi Kad vajag man Kad galvā pilnīgs tukšums Un neprāts man