Fēlikss Ķiģelis, Austra Skujiņa, Fēlikss Ķiģelis
Atkal rūtīs spiežas šī tumsa melnā Un vakars gausi, gausi soļus ceļ Diena izkvēlo kā cigaretes pelni Un mūžs no gadu akas sāpes smeļ Un logā uzzied ledus zieds Kas smaržojoši zied Vai varbūt tā ir paša sirds Zem sapņu saules siltās (Kas izgaro un lēni krūtīs mirst) Jau atkal krūtīs spiežas tumsa melnā Un atkal nakts un ēnas durvis ver Pa pieri glāsta vientulības delna Un mūžs no gadu akas sāpes smeļ