Zigmars Liepiņš, Kaspars Dimiters
Ko manā ielā meklē tu, vai vējā kādu klusumu, Vai nakti, kurā laika nav, vai mirkli, kuram garāks mūžs? Kaut brīdi apstājies un tumsā ieklausies Esmu te, tā tumsa ir mans miers vēl noslēpumā. Ko manā ielā meklē tu, vai vējā kādu klusumu, Vai nakti, kurā laika nav, vai mirkli, kuram garāks mūžs? Kaut brīdi apstājies un tumsā ieklausies Esmu te, tā tumsa ir mans miers vēl noslēpumā. Tālāk nu vari atkal tālāk tu iet Tagad uz mani durvis, tagad ir ciet Paņem tik manu mieru dvēselē līdz Ātrāk nāk tavu ēnu atmaskot rīts Tu ej un atkal diena skan, par nakti garāka tā man Kur ir mans klusums, kur mans miers, bet nakts vēl pārāk tālu ir Man sevis tagad žēl, man tavas ēnas nav Tevis nav. Nāc manā naktī vēl kā noslēpumā (starpspēle) Tevis nav. Nāc manā naktī vēl kā noslēpumā Tālāk nu vari atkal tālāk tu iet Tagad uz mani durvis, tagad ir ciet Paņem tik manu mieru dvēselē līdz Ātrāk nāk tavu ēnu atmaskot rīts Ko manā ielā meklē tu, vai vējā kādu klusumu, Ko manā ielā meklē tu, vai mirkli, kuram garāks mūžs?