paņem manu sirdi plaukstās

Gandrīz Debesis, Mārīte Dombrovska, Gandrīz Debesis

paņem manu sirdi plaukstās
paauklē kā mazu bērnu
kaut kur tālē likteņzvans
jau zvana mūsu stundu pēdējo

Velnam pieder tava miesa
Dievam – tava dvēselīte
bet tev pašai it nekā
tik mana sirds, kas klusām asiņo

un, kad pastardiena nāks
un miroņi, kad augšāmcelsies
tad tev kabatā kā pulkstens
mana sirds teiks laiku pareizo