Meldermeitiņ!

Stāv dzirnas zaļā ielejā,
Mirdz strautā ūdens kritums,
Diennakti vienā laidienā 
Rit dzirnu ratu ritums.
Tur mūžam klip klap skan un dzied,
Tur augšup lejup melders iet,
Un rīko savus ļaudis.

Bet tikmēr mājās daiļava,
Kā čaklais rūķīt's strādā,
Tā daiļā melder' meitiņa,
Kas visu redz un gādā:
Berž galdus, uzpož katru viet',
Tai koka kurpes klip klap iet
Pa gludo dēļu grīdu.

Bet tiklīdz satumst vakarā
Un dienas darbi beidzas,
Pie dārza vārtiem krūmājā,
Tā mani satikt steidzas.
Kad viņas roku turu ciet,
Sirds manim arī klip, klap iet,
Ak daiļā, meldermeitiņ!