R.Pauls, A.Rancāne, Igo
Sev paņemšu līdz saujiņu balta vēja Ap saknēm vīšu, ap saknēm. Tur, dziļi, jau vēja nav. Septiņus mūžus pa sapņiem mazgāšu tavu slieksni. Un atstāšu elpu uz palodzes tai grāmatā, raug`. Naktī visas lietas tavā istabā šķirstu. Un nopūšas galds. No pēkšņas gaismas lampa miedz acis. No ielas koki ap tevi pa tumsu sanāks Un jautās, un jautās, Kur tādu vēju tu racis? P: Kur nometi vēju? Kā bērza tāss smejot tas dega. Pienesa istabu pumpuriem, putniem, bitēm. No rīta, zem spilvena akmenī atradīsi. Un tajā akmenī manējā asins ritēs. Tev liksies, durvīs kāds stāv, Bet manis tur nebūs. Es akmenī, puķē, akmenī, puķē, Papīra lapā būšu. Sev paņemšu līdz saujiņu balta vēja, Bet tieši šī vēja, šī vēja Tev pietrūks. P: 3x