Klaidonis

J.Lūsēns, A.Skujiņa, "Zodiaks"

Sen aizmirsies tev mirdzošs saules riets,
Kas gavilēdams lēja skaistumu un sāpes.
Tais mežu zilgmājos, kur tu tik atmiņās vairs siets,
Bet, spārniem vingriem, turp skriet sapņiem slāpes.

Kad lielpilsētas parkā atpūta tev bija,
Pie zaļām gļotām aizaugušas peļķes
Še mieru meklēji. Vai senā vaina dzija?
Nē, sāpes zied vēl sarkanas kā neļķes.

P: 4x Tu, vecais, klaidoni, viens vienīgais mans draugs.
      Par tevi domāt tīk, kā lasīt dzeju daiļu.
      Līdz dibenam tev tukšots rūgtais dzīves kauss.
      Pie lūpām smejot liki to bez baiļu.

4x Tu, vecais klaidoni, viens vienīgais mans draugs.