Musketieru dziesma

Imants Kalniņš, Viktors Kalniņš

Tiem, kas rāpo, tiem, kas lido,
Tiem, kas taisni, tiem, kas klibo,
Visiem dzīve aiziet zibot,
Visiem dzīves žēl.

Kā to dzīvi vajag dzīvot?
Vai to nemīlot vai mīlot?
Vai kā vējam pāri plīvot?
Jautā vēl un vēl.

Katram kaut kur drīz ir jābūt,
Katrs domā — varbūt, varbūt.
Katram kaut ko vajag dabūt,
Katram kaut kas, kaut kas tiek.

Vienam ērtāk līst uz ceļiem,
Cits iet platiem, taisniem ceļiem,
Dzīve pilna ceļu ceļiem,
Katrs kaut kur, kaut kur tiek.

Tie, kas rāpo, kas jūs esat?
Tie, kas lido, kas jūs esat?
Spārni, vai jūs ērgļus nesat?
Tāds ir jautājums.

Tas ir jāuzdod sev pašam,
Tas ir jāatbild sev pašam.
Tas ir jautājums sev pašam,
Tas ir sauciens mums.

Tas vienalga mierā neliks,
Bēgsi prom, bet sāpe paliks.
Tas ir mūžs, un tas ir galīgs,
Tas ir svētais, svētais “sākt”.

Katru stundu, vismaz stundu,
Katru mirkli, vismaz mirkli,
Ja tu esi, tad tu neļauj,
Neļauj cilvēcību krāpt.