"No rīta mazā gaismiņā"

Im.Kalniņš, Viks, "Turaidas roze"

No rīta mazā gaismiņā viņš viņai saka - viss.
Bet viņa viņu pierunā un dziesma tālāk ris.
Bet vēl pēc brīža zināma viņš viņai saka - iet nu ļauj..
Bet viņa viņu pierunā un cieši, cieši skauj.
Bet vēl pēc maza brītiņa viņš piecēlās un teic:
"Es rītu atkal atnākšu!" Bet viņa saka - beidz!

Mēs zinām, kas tur notika, bet tas vēl ar nav viss,
Pēc nedēļas viņš atgriezās, un dziesma tālāk ris.

Viņš atnāca un klauvēja, bet durvis bija ciet.
Un skaidri dzirdēt varēja, ka iekšpusē kāds dzied.
Tā bija ļoti zema balss, kas iekšā dziedāja.
Šī zemā un šī rupjā balss, tā viņu satrauca.
Viņš palēcās un ieskrējās, un durvis izgāza.
Un to, kas iekšā dziedāja, uz vietas nodūra.

2x Bet viņa viņam pieglaudās un neteica neko.
   Jo bija nakts un naktī jau, kā zināms, visi zog.

   Kā zināms, visi zog / 2x