Mežā

Im.Kalniņš, atdzejojusi Olga Lisovska, "Turaidas roze"

Te ir tā vieta, mans mīļais, kur apraksim tos.
Mirušos sapņus glabāsim uguns kapā.
Te, šajā mežā, liesmu lāpas drīz uzdzirksteļos
Kopā ar vītušiem ziediem un sarkanām lapām.

Atvilksim elpu. Smags ir mirušo sapņu slogs.
Tālāk nav spēka, mans mīļais, nav spēka nest.
Pelnus kaisīsim vējā, lai vakars tos zog. 
Atvilksim elpu pirms ēnas nāk saulrietu dzēst.

Jo mums jāceļas drīz, ak, mans mīļais, laiks tālāk klīst.
Dzīves lielajā karā un ķīviņos ceļš, kas mums ejams.
Bet tos sapņus, kas palikuši, tos paņemsim līdz,
Dzīves skumjas un ciešanas pārvēršot dzejā.