Kafijas krūze

Kaspars Ansons, Kaspars Ansons, Aija Andrejeva (Aisha)

Bet es neparko tos neatdotu,
Tos vienkāršos rītus - mūsējos.
Bet es neparko to nepārdotu,
To kafijas krūzi - tavējo.
 
Tā jau ilgi stāv te plauktā,
Tā jau ilgi atpūšas,
Tā jau ilgi gaida tādus brīžus,
Vienkāršus un nesteidzīgus,
Pierastus un nesavtīgus..
 
Bet nu vairs neko,
Mums jāpārdzīvo.
Tos vientuļos mirkļus - pelēkos,
Es visu atdotu, lai tik redzētu,
To kafijas krūzi - pielietu.
 
Tā jau ilgi stāv te plauktā,
Tā jau ilgi atpūšas,
Tā jau ilgi gaida tādus brīžus,
Vienkāršus un nesteidzīgus,
Ierastus un nesavtīgus.
 
Tā jau ilgi stāv te plauktā,
Tā jau ilgi atpūšas,
Tā jau ilgi gaida tādus brīžus,
Vienkāršus un nesteidzīgus,
Pierastus un nesavtīgus..
 
Tā jau ilgi stāv te plauktā,
Tā jau ilgi atpūšas,
Tā jau ilgi gaida tādus brīžus,
Vienkāršus un nesteidzīgus, 
Pierastus un nesavtīgus.