Ziemas nakts, balta nakts

Kantoris 04

Baltām sniega pārslām klāta
Ziemas nakts pār zemi tumst.
Īsu brīdi mēness gaisma sejā krīt.

Vējš ar sniega spārniem aiztrauc,
Tavas skumjas paņem līdz.
Tās ar sniega pārslām tālē izdzisīs.

Egļu zaros zvaigzne nokrīt.
Domā, sirds vēl nenoskumst?
Vienu gaišu staru zvaigzni dāvā tev.

Spožais stars ved tevi sapnī, 
Kurā zvanu skaņas kūst,
Kurā ziemas brīnums nekad neizzūd.

P1: Ziemas nakts, ziemas nakts - balta nakts.
    Šajā naktī tu paliec viens pats.
    Baltiem sniegiem tev vējš atkal prieku atnesīs,
    Dzidrās zvanu skaņās tevi pavadīs.

P2: Ziemas nakts, ziemas nakts - balta nakts.
    Šajā naktī, lai mierīgs kļūst prāts.
    Savās plaukstās tev vējš vienu zvaigzni nonesīs,
    Lai tā visu nakti tavās acīs mirdz!

"Tomēr nevajag vēl noskumt",klusi sniega pārslas teic,
"Līdz ar zvaigznes staru brīnums Tevi sveiks".
Tāpēc tici - Ziemas naktī tālē vedīs tevi tur,
Kur ik mirkli zvanu skaņas sapņus bur.

P2:

Katrs vārds, kas vējam dots vēl ausīs skan.
Atkal, atbalsojoties, tev sirdi skar.
Tāpēc skumt šajā naktī vienam bail.
Vēja balss pāri skan.

P1:
P2:

Ja tev zvaigznes stars, kas ir,
Klusi zvanu dziesmā skan.
Atkal skan ziemas nakts, ziemas nakts.