Niks Matvejevs, Vizma Belševica, Sīpoli
kliedz mana tauta rocies tavās rētās vēl bēršu sāli lai tu neaizmirstu neko audz sāpju naidā svelotā kas svētāks par piedošanas maigumu es mirstu ar tevi lai tu atdzimtu tev uzkrāt nāvi postu negodu un kaunu un raudi asaras par dzelzi kļūs kad pienāks laiks un piemeklēts tiks ļaunums no dzelžu lietus mana roka vāja un nespēj tavas pārestības piedzīt bet vārdi tas ir zobens abpusgriezīgs pār viņu pilīm un pār tavām mājām bet vārdi tas ir zobens abpusgriezīgs pār viņu pilīm un pār tavām mājām