Meldermeitiņa



Stāv dzirnas zaļā ielejā,
Mirdz strautā ūdens kritums,
Diennakti vienā laidienā 
Rit dzirnu ratu ritums.
Tur mūžam klip klap skan un dzied,
Tur melders augšup lejup iet,
Un rīko savus ļaudis.
Bet tikmēr mājās daiļava,
Kā čaklais rūķīts strādā,
Tā daiļā melder meitiņa,
Kas visu redz un gādā:
Berž galdus, uzpož katru viet,
Tai koka kurpes klip klap iet
Pa gludo dēļu grīdu.
Bet tikmēr satumst vakarā
Un dienas darbi beidzas,
Pie dārza vārtiem krūmājā,
Tā mani satikt steidzas.
Kad rokās viņu turu ciet,
Sirds manim arī klip, klap iet,
Ak daiļā meldermeitiņ.