KASPARS PUDNIKS, KASPARS PUDNIKS, KASPARS PUDNIKS
Iet pa ceļu aiziet projām Neatskatoties Nezinot kurp īsti dodas Vai tas izdosies Pilnas galvas sapņiem ļaudīm Sēž uz cerībām Neļaujot ne sev ne citiem Dzīvot laimīgiem Piedz. Nostaļģijā, nostaļģijā Iegrimst dvēsele Pārdomājot to, ko kādreiz Varējām mēs spēt Nostaļģijā, nostaļģijā Rozes vāzē vīst, Atceroties vien cik vakar Vēl tās skaistas bij’ Ko lai vairāk stāstu tiem Ja neklausās neviens Alkatībā iegrimuši Tukšums jūsmo tos Pārdevušies tie par grašiem Jūtas drosmīgi Neapjaušot to ka paši Apzog meklēto Piedz. Nostaļģijā, nostaļģijā Iegrims dvēsele Pārdomajot to, ko kādreiz Varējām mēs spēt Nostaļģijā, nostaļģijā Rozes vāzē vīst, Atceroties vien cik vakar Vēl tās skaistas bij’ Diez kā būtu ja mēs spētu Acīs lūkoties Apskaut mīļos cieši cieši Bailēm neļauties Un kā putni brīvi liegi Lidot debesīs Sajust to cik īsti esam Kā prot mīlēt sirds Piedz. Nostaļģijā, nostaļģijā Iegrimst dvēsele Pārdomajot to, ko kādreiz° Varējām mēs spēt Nostaļģijā, nostaļģijā Rozes vāzē vīst, Atceroties vien cik vakar Vēl tās skaistas bij’