NOSTAĻĢIJA

KASPARS PUDNIKS, KASPARS PUDNIKS, KASPARS PUDNIKS

Iet pa ceļu aiziet projām
Neatskatoties
Nezinot kurp īsti dodas
Vai tas izdosies

Pilnas galvas sapņiem ļaudīm
Sēž uz cerībām 
Neļaujot ne sev ne citiem 
Dzīvot laimīgiem 

Piedz.
Nostaļģijā, nostaļģijā
Iegrimst dvēsele
Pārdomājot to, ko kādreiz
Varējām mēs spēt

Nostaļģijā, nostaļģijā
Rozes vāzē vīst,
Atceroties vien cik vakar
Vēl tās skaistas bij’

Ko lai vairāk stāstu tiem
Ja neklausās neviens 
Alkatībā iegrimuši 
Tukšums jūsmo tos

Pārdevušies tie par grašiem 
Jūtas drosmīgi
Neapjaušot to ka paši
Apzog meklēto


Piedz.
Nostaļģijā, nostaļģijā
Iegrims dvēsele
Pārdomajot to, ko kādreiz
Varējām mēs spēt

Nostaļģijā, nostaļģijā
Rozes vāzē vīst,
Atceroties vien cik vakar
Vēl tās skaistas bij’

Diez kā būtu ja mēs spētu
Acīs lūkoties
Apskaut mīļos cieši cieši
Bailēm neļauties

Un kā putni brīvi liegi 
Lidot debesīs
Sajust to cik īsti esam
Kā prot mīlēt sirds

Piedz.
Nostaļģijā, nostaļģijā
Iegrimst dvēsele
Pārdomajot to, ko kādreiz°
Varējām mēs spēt

Nostaļģijā, nostaļģijā
Rozes vāzē vīst,
Atceroties vien cik vakar
Vēl tās skaistas bij’