Mark Knopfler, Marika Svīķe, Zelta Kniede
Ir ausis rīts, jau saule lec Nu gluži tā kā mana sirds Un es tai līdzi laikam sadegšu Ja, mīļā, necelsies vēl Tu Vai atceries, ka solīji Man šorīt pienest kafiju Nu, kur tā ir? Tev vēl acis ciet Bez kafijas man neaiziet Celies, viss dabā sen jau modies Bet Tu vēl gribi sapņos brist Ir zvaigznes sen jau dzisušas un mēness jau riet Mūs gaida saulains, saulains rīts Kā modināt? – ne šā, ne tā Un visu nožēlos, jo kā – Man laikam pašam jāvāra būs kafija Ak, mana mīļā, miegainā Kad aromāts ir tasēs liets Un brokastu galds jau klāts Tev pēkšņi zudis miegs, un esi smaidot klāt Lai atklātu, ka izlikies