Debess Tumša, Mākoņaina

Nezināms, Vensku Edvarts, Zelta Kniede

Debess tumša, mākoņaina,
Jūra vētrās dauzīta
Tā caur viļņiem, bangām cīnās
Mana dzīves laiviņa

Visur tumsa, visur briesmas,
Tikai tālu rietumos
Atspīd manā bēdu naktī
Zvaigzne viena vienīgā

Vai šī zvaigzne mani briesmās,
Mani nāvē vilina?
Jeb vai tumsā ceļu rāda
Kurp man laiva griežama?

Jeb vai viņa manīm stāsta,
Kā aiz mākoņiem vēl spīd
Laimes saule spožā, baltā,
Tu to zini, spulgacīt!