Ivars Vīgners , V.Toma, Ingus Pētersons
Man mātei bija roze sarkanā, Kas plati kuplodama zarus slēja, Un likās - sēta pilna sārta vēja, Kad trīskārt ziedēja tā vasarā. Roze sarkanā kā sievas mūžs, Roze sarkanā kā sievas mūžs. Tai naktī, kura īsākā Starp pļavu puķēm līgotājas seja Un rožu dvēs’les smaržā iztvanēja Pie sijas novīstošā vainagā. Roze sarkanā kā sievas mūžs, Roze sarkanā kā sievas mūžs. Bija atvasara zeltā vīta, Kad attālā kā asins piles sārtus Jau otrreiz roze ziedus kaisīja. Roze sarkanā kā sievas mūžs, Roze sarkanā kā sievas mūžs. Un treškārt sirmas salnas rītā Krūms kvēloja pirms ziema sniegu pūš Un māte teica – zied kā sievas mūžs. 2x Roze sarkanā kā sievas mūžs, Roze sarkanā kā sievas mūžs.