Skaista ir jaunība

Ziedēja rozes, ziedēja neļķes,
Ziedēja neaizmirstules,
Un tādēļ saucu es
Skaista ir jaunība,
Skaista ir jaunība,
Tā nenāks vairs.

Piedz.
Tā nenāks, nenāks vairs,
Tā neatgriezīsies,
Skaista ir jaunība,
Tā nenāks vairs.

Bij` man reiz muižiņa,
Ar astoņpadsmit laukiem,
Un par šiem lauciņiem
Man bij` liels prieks.

Bij` man reiz vīna koks
Ar astoņpadsmit zariem;
Un no šiem zariņiem
Man tecēj` vīns.

Bij` man reiz meitene
Ar astoņpadsmit gadiem,
Un par šiem gadiņiem,
Man bij` liels prieks.

Novīta rozes, novīta neļķes,
Atstāja mani meitene …
Un tomēr saucu es:
Skaista ir jaunība!