Lāmas dziļumā

Imants Kalniņš, Broņislava Mārtuževa, Turaidas roze

jau no paša rīta smējos
nenopietna es
visu dienu noturējos
tev pie stērbeles

pats jau piesolīji roku
mazāk misēsies
un par izdevušos joku
abi smējāmies
[x2]

ne jau tas bez otra ziņas
pārlecamais valgs
puse maizes kumosiņa
riekstiņš, ūdens malks

samainīti gredzentiņi
salms par abiem viens
un ne nejaušs tu jau zini
delnas pieskāriens
[x2]

rītu varbūt jau no jauna
sauksimies uz jūs
savmaļš katru, gaita jauna
vedīs abus mūs

bet man tomēr skumji likās
ka var beigties tā
man tā zvaigzne iepatikās
lāmas dziļumā
[x2]