Imants Kalniņš, Broņislava Mārtuževa, Turaidas roze
jau no paša rīta smējos nenopietna es visu dienu noturējos tev pie stērbeles pats jau piesolīji roku mazāk misēsies un par izdevušos joku abi smējāmies [x2] ne jau tas bez otra ziņas pārlecamais valgs puse maizes kumosiņa riekstiņš, ūdens malks samainīti gredzentiņi salms par abiem viens un ne nejaušs tu jau zini delnas pieskāriens [x2] rītu varbūt jau no jauna sauksimies uz jūs savmaļš katru, gaita jauna vedīs abus mūs bet man tomēr skumji likās ka var beigties tā man tā zvaigzne iepatikās lāmas dziļumā [x2]