Balle Zvejniekciemā

Ojārs Grinbergs

Kādreiz zvejniekciemā vecā
Danci zaļumballē lēcām
Kā lēcām mēs (Kā lēcām mēs)
Līdz pat rīta gaismai rūtīs 
Ragus muzikanti pūta, pūta, pūta tie (x2)

Tādi ragi bij tiem, kā līki zelta zuši
Tādi ragi bij tiem, ka sirds kā bute pušu
Tādi ragi bij tiem, ka ļaudis smīn un sačukstas vien. (x2)

Vecie jūras vilki krogā, 
Sēdot iemeta pa ogai kā meta tie (kā meta tie)
Stāstot leģendas vai strīpām 
Lepni aizpīpēja pīpes, pīpes, pīpes tie (pīpes, pīpes tie) (x2)

Tādas pīpes bij tiem, kā līki zelta zuši
Tādas pīpes bij tiem, ka sirds kā bute pušu
Tādas pīpes bij tiem, ka ļaudis smīn un sačukstas vien. (x2)

Arī mēs tai ballē bijām medu dzērām, 
Dančus vijām, līksmojām līdz (līksmojām līdz)
Dziesmas dziedājām un smējām, 
Tīklus lāpījām un sējām, sējām, sējām mēs (sējām, sējām mēs) (x2)

Tādi tīkli bij mums, ka neizbēgs pat zuši
Tādi tīkli bij mums, ka sirds kā bute pušu
Tādi tīkli bij mums, ka ļaudis smīn un sačukstas vien. (x2)