VECPIEBALGAS ŪDENSROZES

Alberts Legzdiņš (1933-2017), Laimonis Vāczemnieks (1929-1998), Čikāgas piecīši

1. Kā lai šonakt vienaldzīgi klusē,
   Kā lai tādā brīdī projām iet,
   Ja visapkārt Vecpiebalgas pusē
   Atkal baltas ūdensrozes zied.

2. Panāc pretī ūdensroze mana,
   Pamalē jau atvasaru jūt.
   Cik gan ilga tava ziedēšana?
   Cik gan ilgi var tik skaista būt?

3. Tāpēc, lūdzu, piedod, Vecpiebalga,
   Ka es nāku tavas rozes zagt!
   Jo tās šonakt zied tik ļoti valgas,
   Kas to zin, vai ziedēs citu nakt’.

4. Tālās zvaigznes zilgu gaismu laista,
   Man līdz rozēm tomēr nenokļūt.
   Kā gan var tik velnišķīgi skaista
   Un tik bezdievīgi salta būt?

5. Kā lai šonakt vienaldzīgi klusē,
   Kā lai tādā brīdī projām iet,
   Ja visapkārt Vecpiebalgas pusē
   Atkal baltas ūdensrozes zied.