VIRŠI ZILI, VIRŠI SĀRTI

Eduards Rozenštrauhs (1918-1992), Elīna Zālīte (1898-1955) 1928, Ilmārs Dzenis, Jānis Sproģis

1. Virši zili, virši sārti
   Tā kā jūra zib un zied -
   Pēdējie tie goda vārti,
   Vasarai, kur cauri iet.
       Pēdējie tie goda vārti,
       Vasarai, kur cauri iet.

2. Vēl gan silti vēji staigā,
   Bites saldi ziedos san,
   Bet jau klusā dabas vaigā
   Rudens tuvums jaužams man.
       Bet jau klusā dabas vaigā
       Rudens tuvums jaužams man.

3. Skumji zilos viršos skatos,
   Cilvēks mīļš man prātā nāk,
   Kuram mīkstos, tumšos matos
   Daži sudrabot jau sāk.
       Kuram mīkstos, tumšos matos
       Daži sudrabot jau sāk.

4. Rodas karsta vēlēšanās -
   Rokas tam ap kaklu vīt,
   Kamēr viņa dzīslās, manās
   Vēl no vasaras kas mīt.
       Kamēr viņa dzīslās, manās
       Vēl no vasaras kas mīt.

5. Paies gadi, norims ilgas,
   Acīs uguns izdzisīs,
   Dvēseli kā sausas smilgas
   Saltas, tukšas dienas tīs.
       Dvēseli kā sausas smilgas
       Saltas, tukšas dienas tīs.

6. Ja zied lūpas, kvēlo skati,
   Steidzies mīlu ņemt un dot:
   Zili virši, sirmi mati
   Rudeni sāk iešūpot.
       Zili virši, sirmi mati
       Rudeni sāk iešūpot.