ATZĪŠANĀS

Nezināms, Aleksandrs Čaks (1901-1950) 1930

Vārdu autors: Aleksandrs Čadarainis (1901-1950) 1930
Aranžētājs: Valdis Zilveris (*1963)

1. Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
   Tikai tevi es mīlējis esmu.
   Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
   Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?
     Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
     Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?

2. Tur, kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz
   Un vairs nezinu miera ne mirkli.
   Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs,
   Mani samīs drīz ilgas kā zirgi.
     Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs,
     Mani samīs drīz ilgas kā zirgi.

3. Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats,
   Rauju lapas no kokiem un ceru,
   Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,
   Bet - tās tukšas es notekās beru.
     Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,
     Bet - tās tukšas es notekās beru.

4. Tad es veros tāpat visos logos, varbūt
   Tavas acis tur redzēšu spīdam,
   Bet man cerību putni tikai smadzenēs zūd,
   Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam.
     Bet man cerību putni tikai smadzenēs zūd,
     Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam.

5. Kur tu esi, mans draugs?...Vai tai blāzmā, kas kūst
   Man no vientuļā mākoņa sejā?...
   Jeb no tevis man tik, kā šīs ilgas, kas lūst
   Manā asā un satrauktā dzejā?
     Jeb no tevis man tik, kā šīs ilgas, kas lūst
     Manā asā un satrauktā dzejā?

6. Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
   Tikai tevi es mīlējis esmu.
   Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
   Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?
     Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
     Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?...