DZĪVĪTE, DZĪVĪTE, ŠŪPOJOS TEVĪ

Jānis Mediņš (1890-1966), Fricis Bārda (1880-1919), Jānis Paukštello, Ēvalds Valters

1. Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos Tevī,
   Vējā kā žubīte liepzariņā,
   Daudz Tu man solīji, maz tomēr devi,
   Vai nav vienalga, ar? Rai-dai-dai-dā!

2. Dzintara gredzenu solīja saldi
   Dziļjūras vārava visskaistākā.
   Gredzens un devēja – putas un maldi,
   Krastā tik viļņi dej: Rai-dai-dai-dā!

3. Skumjas un laime kā vītenis vijas,
   As’ras krīt biķerī zaļzeltītā.
   Dienā vēl krūtīs raud nakts melodijas,
   Dienā, kad jādzied man: Rai-dai-dai-dā!

4. Krūtīs, kas dzimis, lai krūtīs ar’ miris:
   Vieglāk tā glabāt to baltsmiltājā.
   Vainagā pēdējais zieds kad būs iris, 
   Izirs ir vainags pats: Rai-dai-dai-dā!

5. Pārtrūks un izirs… un velti sirds taujā,
   Brīdi kā rūgto vērst saldākajā.
   Sirds mana nerātnā, sirds mana straujā,
   Pārtrūksi tomēr reiz! Rai-dai-dai-dā!