Jānis Mediņš (1890-1966), Fricis Bārda (1880-1919), Jānis Paukštello, Ēvalds Valters
1. Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos Tevī, Vējā kā žubīte liepzariņā, Daudz Tu man solīji, maz tomēr devi, Vai nav vienalga, ar? Rai-dai-dai-dā! 2. Dzintara gredzenu solīja saldi Dziļjūras vārava visskaistākā. Gredzens un devēja – putas un maldi, Krastā tik viļņi dej: Rai-dai-dai-dā! 3. Skumjas un laime kā vītenis vijas, As’ras krīt biķerī zaļzeltītā. Dienā vēl krūtīs raud nakts melodijas, Dienā, kad jādzied man: Rai-dai-dai-dā! 4. Krūtīs, kas dzimis, lai krūtīs ar’ miris: Vieglāk tā glabāt to baltsmiltājā. Vainagā pēdējais zieds kad būs iris, Izirs ir vainags pats: Rai-dai-dai-dā! 5. Pārtrūks un izirs… un velti sirds taujā, Brīdi kā rūgto vērst saldākajā. Sirds mana nerātnā, sirds mana straujā, Pārtrūksi tomēr reiz! Rai-dai-dai-dā!