Nosveries liepā

Oghre, Oghre, Oghre

Ņemt, ņemt, pretī neko, 
Meža māti izvarot 
Katrā akā spļaut, 
Vēlāk bļaut; “Nav, nav!” 

Nosveries liepā, kaprofāgs Tu tāds 
Kur tad ir Tavs izslavētais saprāts 
Par augstāko formu Tevi sauc, 
Man par mums ir kauns! 
Man par mums ir kauns! 

Tu jau arī esi lops 
Savā patmīlībā smoc 
Dumjš! Pakaļ nāk Jods, 
Par grēkiem ir jāmaksā! 

Klusa pļava, beigta govs 
Prom! Pēc tevis tikai posts 
Kad stipriem gribas ēst 
Vājiem laiks ir bēgt! 

Kā tad ir 
Kad nav?