Iļģuciema velns

Oghre, Oghre, Oghre

Melns tēls, Lidoņu ielas dzegā sēž, 
Saltu tumsu rijot, 
Skatiens šausmas drošākajās sirdīs dveš 
Bet neļauj novērsties 

Glāb! Nāk! Iļģuciema velns! 

Starp laternu gaismām, no ēnas uz ēnu 
Tikai vēsa elpa, neredzams pieskāriens 
Caur noteku caurulēm, veikalu skatlogiem 
Sūta tirpas pār kauliem, dzīviem un mirušiem 

Garš stāvs, viens ar ēnu - klīst 
Un meklē sev vietu zem mēness 
Kā neatņemts sveiciens 
Kavējās - vardarbīgi kluss - 

Tēls - gaitu lēnu, 
Klīst un meklē sev vietu starp zvaigznēm 
Kā pareģots kritiens 
Valdniekam seko pa pēdām 

Vīrs, kurš ar nāvi kārtis mij 
Tevi aicina spēlēt - 
Kā nokavēts glābiņš 
Kliedziens - vardarbīgi skaļš! 

Nāk! Nāk! Iļģuciema velns! 

Tevis vairs nav, tikai ēna! 

Melns tēls, Lidoņu ielas dzegā sēž, 
Saltu tumsu rijot..