Oghre, Oghre, Oghre
Melns tēls, Lidoņu ielas dzegā sēž, Saltu tumsu rijot, Skatiens šausmas drošākajās sirdīs dveš Bet neļauj novērsties Glāb! Nāk! Iļģuciema velns! Starp laternu gaismām, no ēnas uz ēnu Tikai vēsa elpa, neredzams pieskāriens Caur noteku caurulēm, veikalu skatlogiem Sūta tirpas pār kauliem, dzīviem un mirušiem Garš stāvs, viens ar ēnu - klīst Un meklē sev vietu zem mēness Kā neatņemts sveiciens Kavējās - vardarbīgi kluss - Tēls - gaitu lēnu, Klīst un meklē sev vietu starp zvaigznēm Kā pareģots kritiens Valdniekam seko pa pēdām Vīrs, kurš ar nāvi kārtis mij Tevi aicina spēlēt - Kā nokavēts glābiņš Kliedziens - vardarbīgi skaļš! Nāk! Nāk! Iļģuciema velns! Tevis vairs nav, tikai ēna! Melns tēls, Lidoņu ielas dzegā sēž, Saltu tumsu rijot..