Septiņas dienas,
Par tām ir šis stāsts 
Glāstu maigumā noslēpies asmens.
Septiņas dienas mans atmiņu lāsts
Riekstu čaumala sirdij kā akmens.
Kā projām no acīm, tā laukā no sirds,
Kā es gribētu teicienam ticēt.
Pat nomodā balsi vēl Tavējo dzird,
Katrā sejā Tavs laimīgais smaids.

Piedz. 
  Septiņas dienas un liels noslēpums
  Septiņas naktis un nākotnes sapņi.
  Ļāvāmies straumei kaut laiks ir pret mums
  Kā grib mums tās atņemt.

Smaidi, jo tagad tas liekas tik naivs
Un šīs sajūtas – jaunības māns.
Ļaujies jau kārtējai neveiksmei, lai
Kaut uz minūti atgrieztos tās.
Bailēs no sāpēm nu meklējam mēs
Tikai prieku un mieru un viss.
Bet putni ar apgrieztiem spārniem
Vai spēs
Atkal atgriezties debesīs?

Piedz. 
  Septiņas dienas un liels noslēpums
  Septiņas naktis un nākotnes sapņi.
  Ļāvāmies straumei kaut laiks ir pret mums
  Kā grib mums tās atņemt. (x3)