Ralfs Rubenis, Ralfs Rubenis , Tranzīts
Septiņas dienas, Par tām ir šis stāsts Glāstu maigumā noslēpies asmens. Septiņas dienas mans atmiņu lāsts Riekstu čaumala sirdij kā akmens. Kā projām no acīm, tā laukā no sirds, Kā es gribētu teicienam ticēt. Pat nomodā balsi vēl Tavējo dzird, Katrā sejā Tavs laimīgais smaids. Piedz. Septiņas dienas un liels noslēpums Septiņas naktis un nākotnes sapņi. Ļāvāmies straumei kaut laiks ir pret mums Kā grib mums tās atņemt. Smaidi, jo tagad tas liekas tik naivs Un šīs sajūtas – jaunības māns. Ļaujies jau kārtējai neveiksmei, lai Kaut uz minūti atgrieztos tās. Bailēs no sāpēm nu meklējam mēs Tikai prieku un mieru un viss. Bet putni ar apgrieztiem spārniem Vai spēs Atkal atgriezties debesīs? Piedz. Septiņas dienas un liels noslēpums Septiņas naktis un nākotnes sapņi. Ļāvāmies straumei kaut laiks ir pret mums Kā grib mums tās atņemt. (x3)