Mārtiņš Freimanis, Mārtiņš Freimanis, Tumsa
redz kā diena sāp tai vēl jānomirst rīts tam jāpiedzimst un mums tas jāpieviļ un kad mēs spēlējot debesis sadegsim tad viss vien vai mēness stars vai tas marss viss liksies kā farss un vēl mums jānozog ceļš no enģeļiem vēl mūsu izpletņiem zīds no mākoņiem un ja vējš mūs nepievils un dienas pelnos nesabirs nāves cilpā metamies spēlējot debesis