Es to Tev teikšu

Im. Kalniņš, M. Čaklais, Autobuss debesīs

Es tev to teikšu, lai mākoņi sadzird,
Es to mākoņiem teikšu, lai sadzirdi tu.
Pats esmu sev kļuvis par pēdējo vadzi,
Lai vēl slēptu kaut ko vēl nepateiktu.

Pats esmu sev kļuvis par pēdējo vadzi,
Lai vēl slēptu kaut ko vēl nepateiktu.

Jūra ir ganības mūsu.
Kāpa ir mūsu slita.
Un starp zemes un debesu rūsu
Nav nekā, nekā vairs cita.

Ir tikai tas, kas mūs padara mulsus
Visa priekšā, ko zeme ar debesi zin.
Ir tikai tas, kas spriegumā uztur mums pulsu,
Lai mēs pagūstam to, kas jānosvin.

Ir tikai tas, kas spriegumā uztur mums pulsu,
Lai mēs pagūstam to, kas jānosvin.

Jūra ir ganības mūsu.
Kāpa ir mūsu slita.
Un starp zemes un debesu rūsu
Nav nekā, nekā vairs cita.

Es tev to teikšu, lai mākoņi sadzird,
Es to mākoņiem teikšu, lai sadzirdi tu.
Pats esmu sev kļuvis par pēdējo vadzi,
Lai vēl slēptu kaut ko vēl nepateiktu.

Pats esmu sev kļuvis par pēdējo vadzi,
Lai vēl slēptu kaut ko vēl nepateiktu.

Vēl nepateiktu.
Vēl nepateiktu.